Vaira Vīķe – Freiberga

Vaira Vīķe dzimusi 1937. gada 1. decembrī Rīgā, laikā kad valdīja stingra Padomju vara. Viņas mājas bija Doles salas “Vīķi”, taču Rīgas HES ūdenskrātuve aizplūdināja dzīvesvietu un nācās meklēt citu pajumti. Padomju varas ietekmē, Vaira ar ģimeni devās trimdā uz Vāciju, kur arī uzsāka savas pirmās skolas gaitas. Pirmās mācību iestādes, kur Vaira ieguva sākotnējo izglītību bija latviešu bēgļu nometņu atbalstītas – Herenvīkā un Lībekā. Savas biežās dzīves vietas maiņas dēļ, nācās mācīties daudz skolās, un kā nākamās bija Daurates HES pamatskola un Mers – Sultan meiteņu koledža. Atstājot Eiropas robežas, 1954. gadā Vaira ar vecākiem aizbrauca uz Kanādu. Apmetoties Toronto uz patstāvīgu dzīvi, viņa turpināja savu izglītību Toronto Universitātē, iegūstot bakalaura un maģistra grādu psiholoģijā. Paralēli mācībām, Vaira strādāja kā palīgskolotāja meiteņu privātskolā un tulkoja dokumentus spāņu valodā, bet vēl pēc tam Toronto Psiholoģiskajā slimnīcā kā psiholoģe. Turpinot savu karjeru psiholoģijas jomā, tālākās studijas apguva Monreālā Makgila universitātē, iegūstot doktora grādu eksperimentālajā psiholoģijā (Ph.D.).

Vēl Kanādā esot, Vaira cieši saistīja sevi ar dzimteni, un kopā ar tagadējo vīru Imantu Freibergu, veica padziļinātus pētījumus par latviešu poētiku, folkloru un dainām. Viņa ir publicējusi grāmatas, rakstus, referātus daudzās valodās un piedalījusies radio, televīzijas un preses intervijās. 1960. gadā, studējot Toronto Universitātē, Vaira apprecējās ar savu vīru Imantu Freibergu, nomainot uzvārdu uz Vaira Vīķe – Freiberga. Imants arī bija latvietis, kas dzīvoja Monreālā un strādāja Kvebekas universitātē kā informātikas profesors. Līdz pat 1998. gadam viņi dzīvoja Kanādā, līdz pieņēma lēmumu atgriezties savā dzimtenē. Vairai tika piedāvāts darbs Latvijas Institūta direktores amatā, bet Imants kļuva par Latvijas Informācijas un komunikācijas asociācijas prezidentu.

Jau gadu vēlāk pēc atgriešanās dzimtajā zemē, 1999. gada 17. jūnijā Saeima Vairu ievēlēja kā Latvijas valsts prezidenti. Vairai ir plašas perspektīvas tieši ārlietu jautājumos, jo viņa brīvi pārvalda latviešu, angļu, franču, vācu un spāņu valodu, kas Eiropā ir ļoti svarīgi. Viņas prezidentes karjera ilga 8 gadus, no 1999. gada līdz 2007. gadam. Savas prezidentūras laikā viņa ir sasniegusi daudz zīmīgus notikumus, iegūstot līdz pat 85% sabiedrības atbalstu un kļūstot par vienu no ietekmīgākajām politiķēm. Pateicoties Vairai, 2004. gadā Latvijas Republika iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijas sastāvā un Eiropas Savienības dalībvalstu sastāvā. Aizstāvot Latvijas vārdu, prezidente bieži uzstājās starptautiskās konferencēs. Lai gan viņu mēdza kritizēt par pasīvo iesaistīšanos valsts iekšpolitikā, Vaira katrā savā konferences runā īpaši uzsvēra sociālās problēmas, sabiedrības morālās vērtības un demokrātijas stiprināšanai veltītus jautājumus. Pēc Vairas Vīķes – Freibergas, darbu prezidenta amatā ieņēma Valdis Zatlers.

Pēc astoņiem prezidentūras gadiem, Vaira turpina aktīvi darboties starptautiskajos politikas risināšanas jautājumos. Katru gadu viņa piedalās un izsaka savu viedokli Pasaules Ekonomikas forumā. Kopā ar vīru Imantu, 2007. gadā tiek nodibināts uzņēmums “VVF Consulting”, kas sniedz padomus finanšu plānu attīstīšanā, līdzekļu pareizā izlietošanā un citos jautājumos gan privātpersonām, gan juridiskām personām un uzņēmumiem. Paralēli saviem politiskajiem darbiem, Vaira audzina savus divus mazbērnus. Vairas meita Indra Lielbritānijā vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biroju, bet dēls Kārlis, palikdams Latvijā, strādā žurnālistikas un redakcijas sfērā.

Laikā, kopš Vaira ir atgriezusies Latvijā, viņa ir vairākkārt apbalvota, ieguvusi 27 augstākos ordeņus. Par viņu veido dokumentālas filmas, kā vienu no ietekmīgākajām Latvijas sabiedrības lēdijām, un biogrāfija ir pārtulkota 7 dažādās valodās.

Rokenrola karalis

Elviss Preslijs, īstajā vārdā Elvis Ārons Preslijs, dzimis 1935. gada 8.janvārī, Misisipi štatā Amerikā. Ģimene daudz nepelnīja, tāpēc bieži pārcēlās no vienas vietas uz otru, labāka darba meklējumos. Pašos jaunības gados, zēns bija kautrīgs un nemēdza publiski uzstāties. Vienīgā vieta, kur viņam patika izpausties bija Gospeļkoris, kuru viņš apmeklēja, jo stipri ticēja Dievam. Savā vienpadsmitajā dzimšanas dienā dāvanā no mātes saņēma savu pirmo ģitāru. Mācoties to spēlēt, viņš sāka arī dziedāt līdzi saviem meldiņiem. Palielinoties interesei par mūziku, Elviss jau pusaudžu gados pārzināja visdažādākos mūzikas žanrus. Tāpat viņš sāka izcelties ar savu atšķirīgo izskatu: ar ieveidotajiem matiem un uzaudzēto vaigu bārdu, kas vēlāk kļuva par pasaules slavenā Elvisa firmas zīmi.

Savu karjeru Elviss sāka pārdomāt, uzvarot talantu šovā vidusskolas gados. Jau pēc absolvēšanas, viņš strādāja dažādus darbus, kas ir saistīti ar mūziku, pamazām attīstot savas dotības. 1935. gadā Saules ierakstu studijā iznāca Elvisa pirmais singls, kas veltīts viņa mammai. Pirmais ieraksts neradīja nekādu lielu publicitāti, un pat uz kādu brīdi izgaistot jebkādām cerībām kļūt par slavenu mūziķi. Jau atmetis cerības un sācis strādāt par smagās kravas mašīnas vadītāju, pēc gada viņš saņēma ziņu no Sema Filipsa (rekordu studijas īpašnieka), atkārtoti ierasties Saules ierakstu studijā. Ar jaunu entuziasmu un Sema Filipsa atbalstu, viņš atsāka komponēt dziesmas.

1946. gada ieskaņotais blūza ieraksts “That`s All Right” kļuva populārs visās vietējās radio stacijās. Viņš atrada savu mūzikas žanru, kas ieguva arvien lielāku popularitāti klausītāju vidū. Elviss Preslijs savienoja savā mūzikā popu, gospeli, blūza ritmus, apvienoja pretrunīgākos mūzikas žanrus. Drīz vien Preslijs bija visur – dzirdams radio, redzams televizoru ekrānos, esot gan mūziķis, gan aktieris un raidījumu vadītājs. Elviss Preslijs straujiem soļiem kļuva par Rokenrola karali, un savu slavu nav pazaudējis vēl līdz pat šodienai.

Preslijs ne tikai komponēja dziesmas, bet izmēģināja arī filmu veidošanas lauciņu. Pirmā filma, ko viņš izlaida apskatē bija “Love Me Tender” 1956. gadā. Neilgi pēc filmas izveidošanas, Elviss tika iesaukts Amerikas armijas sastāvā, taču tas neapturēja viņu no karjeras. Atgriezies no armijas 1960. gadā, viņš atsāka uzņemt vairākas savas filmas – tām izteica lielu kritiku, taču šā vai tā bija ļoti populāras. 1961. gadā iznāca filma “Blue Hawaii” un 1962. gadā slavena kļuva filma “Girls! Girls! Girls!”.

Arī personīgajā dzīvē Elviss piedzīvoja kritumus un pacēlumus. 1967. gadā viņš apprecēja savu dzīvesbiedreni Priscillu. Pēc gada jau viņiem pieteicās meitiņa Lisa Marija. Sarežģījumi sākās pēc 5 gadiem, un 1973. gadā katrs izlēma iet savu ceļu. Bijusī sieva saņēma pilnīgu aizbildniecību par meitu, un Elviss palika viens. Bēdu pārņemts, viņš pievērsās narkotiku lietošanai, kas stipri vēlāk atainojās uz viņa veselības stāvokli.

1977. gadā Elviss aizvadīja savu pēdējo mūzikas tūri, un, neko nenojauzdams par veselības problēmām, gatavojās nākošajai. 1977.gadā sirds mazspējas dēļ, 16. augustā Elviss Preslijs nomira. Viņš bija pasaulslavens 42 gadīgs rokenrola karalis, kas ir atstājis lielu mantojumu rokenrola vēsturē. Viņu apglabāja blakus mātei un vecmāmiņai Greislendā. Šobrīd publikai ir atvērts muzejs par Elvisa Preslija dzīvi viņa Greislendas īpašumā. Ir izveidotas daudzas dokumentālas filmas, kurās var ieskatīties Elvisa dzīves gaitās. 2012.gadā Greislendā pulcējās tūkstošiem viņa fanu, kas vēl joprojām gūst iedvesmu no viņa mūzikas, lai atzīmētu 35. gadadienu, kopš pēkšņās nāves dienas.